Latviski English

Pētījumu jaunumi

19-02-2021

Šonedēļ, analizējot 96 vīrusa paraugus, ir atrasti trīs Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumi, informēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.

Līdz šim Latvijā kopumā ir atrasti 12 Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumi.

Jau ziņots, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iepriekš uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

klovins_3.jauni.gadijumi.jpg

Vairāk informācijas iespējams atrast šeit.

 

02-07-2020

COVID-19 slimības izpētes priekšnoteikums ir pacientu bioloģisko paraugu un klīnisko datu pieejamība. Lai to nodrošinātu valsts pētījumu programmā "COVID-19 seku mazināšanai" ir izveidota atsevišķa apakšprogramma ar mērķi veidot COVID-19 pacientu bioloģiskā materiāla un saistīto datu biobanku, veikt standartizētu visu paraugu analīzi, lai noskaidrotu bioķīmiskos, ģenētiskos, citus molekulāros un imunoloģiskos faktorus.

Šādas unikālas COVID-19 pacientu kohortas - bioloģisko paraugu un klīnisko datu kopas izveidi un uzturēšanu valsts pētījumu programmas ietvaros nodrošina Valsts iedzīvotāju genoma datubāze. Genoma datubāze jau no šī gada maija ievāc bioloģisko materiālu no COVID-19 slimniekiem vai šo slimību pārslimojušiem cilvēkiem. Genoma centrā, kas apstrādā datubāzes paraugus, ir ieviesti papildus drošības pasākumi, lai nodrošinātu Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijām atbilstošus drošības standartus darbam ar COVID-19 bioloģisko materiālu. 

Kā zināms, COVID-19 pacientiem var izpausties ļoti atšķirīgi, no asimptomātiskas infekcijas līdz smagai vai letālai pneimonijai. Tāpēc Latvijas zinātnieki tāpat kā zinātnieki visur pasaulē, veicot izpēti bioloģiskajos paraugos un saistot tos ar klīniskajiem rādītājiem, cenšanas atbildēt uz svarīgiem, joprojām neskaidriem jautājumiem par šo slimību.  Klīniski nozīmīgi ir saprast, kā COVID-19 pacienti tiek novesti līdz letālam iznākumam, vai to dara pats vīruss, vai cilvēka imūnsistēmas atbilde uz infekciju?  Lai gan ir skaidrs, ka dažādas hroniskas slimības palielina risku attīstīt smagas komplikācijas, ir gadījumi kad arī veseli cilvēki sastopas ar smagu slimības gaitu, tāpēc aktuāls jautājums ir arī- kāpēc cilvēkiem veidojas tik dažādas atbildes reakcijas pret SARS-CoV-2 infekciju? Vēl viens ļoti nozīmīgs pētniecības virziens ir imunitātes veidošanās pret SARS-CoV-2 vīrusu, cik ilgi dabiski veidojusies imunitāte ir aktīva un aizsargā cilvēku pret otreizēju infekciju? Papildus jautājumiem par slimības molekulārajiem mehānismiem, svarīgi ir pētīt arī SARS-CoV-2 vīrusa genomu, lai laicīgi pamanītu bīstamas, klīniski nozīmīgas mutācijas.

Valsts iedzīvotāju genoma datubāze turpina aicināt COVID-19 pacientus, vai cilvēkus, kas šo slimību pārslimojuši, ziedot savu paraugu pētniecībai. Lai ziedotu savu paraugu pētniecībai, lūdzu, sazinieties ar mums: 29980196 un/vai vigdb@biomed.lu.lv

Pacienti iesaistoties pētījumā tiks aicināti nodot paraugus kādā no Latvijas diagnostikas laboratorijām un saņems atpakaļ rezultātus par pilnu asins ainu un standarta bioķīmijas analīzes, lai novērtētu veselības stavokli. Pētījumu programmas ietvaros pacientu paraugiem, kas iekļauti Latvijas COVID-19 kohortā tiks veiktas standartizētas molekulārās analīzes: visa genoma genotipēšana, citokīnu līmeņa noteikšana, perifēro asins šūnu transkriptoma analīze, kakla uztriepes un fēču mikrobioma analīze un asins metaboloma analīze. Šie rezultāti tiks publicēti apkopotā veidā zinātniskās publikācijās, kā arī pēc pētījumu programmas beigšanās pacienti, rakstot iesniegumu uz Iedzīvotāju genoma valsts reģistru, Slimību profilakses un kontroles centrā būs pieejami dalībniekam individuāli. Visu pētījuma dalībnieku konfidencialitāte tiek nodrošināta atbilstošu ''Vispārīgās datu aizsardzības regulai 2016/679'' un ''Fizisko personu datu apstrādes likumam''.

Atbildīgais pētnieks: Dr. biol. Jānis Kloviņš

Pētījums tiek finansēts no Valsts Pētījumu Programmas Nr. VPP-COVID-2020/1-0016
Centrālās medicīnas ētikas komitejas atzinuma nr: 01-29.1/5034

 

13-04-2020

COVID_aicinajums.jpg

Valsts iedzīvotāju genoma datubāze aicina COVID-19 pacientus, vai cilvēkus, kas šo slimību pārslimojuši, ziedot savu paraugu pētniecībai.

COVID-19 pandēmija ir nopietns apdraudējums cilvēku veselībai un dzīvībai, tādēļ zinātnieki visā pasaulē pēta, gan slimību izraisošo vīrusu, gan pacientiem raksturīgās īpašības, kas nosaka slimības gaitu. Pētot COVID-19 pacientu vai šos slimību pārslimojušo cilvēku bioloģiskos paraugus, piemēram, asinis, fēces vai urīnu iespējams atklāt, kas nosaka cilvēka uzņēmību pret vīrusu, kā šo uzņēmību ietekmē cilvēka imūnsistēma. Iespējams, noskaidrot, kādas bioloģiskās īpatnības nosaka vieglāku vai smagāku slimības norisi. Šādas zināšanas var palīdzēt izstrādāt efektīvus COVID-19 novēršanas un ārstēšanas veidus, izveidot jaunus medikamentus un vakcīnas.

Lai ziedotu savu paraugu pētniecībai, lūdzu, sazinieties ar mums: 29980196 un/vai vigdb@biomed.lu.lv

Genoma datubāzes personāls atbildēs uz neskaidrajiem jautājumiem un izskaidros iesaistīšanās gaitu.

Īsi par iesaistīšanās procesu:

1. Sazinoties ar Genoma datubāzes personālu Jums tiks izskaidroti Genoma datubāzes mērķi un iesaistīšanās process, tiks atrasts piemērotākais un drošākais veids, kādā Jūs varēsiet aizpildīt nepieciešamās veidlapas un ziedot paraugu. Visas turpmākās darbības tiks veiktas, lai novērstu jebkādu inficēšanās risku apkārtējiem.

2. Pēc Jūsu brīvprātīgas piekrišanas šim procesam apmācīts darbinieks palīdzēs Jums aizpildīt informētās piekrišanas veidlapu. Paraugs pieejams šeit.

3. Sertificēta medmāsa paņems Jūsu venozo asiņu paraugu, tieši tādā pašā veidā, kā tas tiek darīts standarta asins analīzes laikā (tiks ievākti trīs asins paraugu vakutaineri).

4. Fēču, urīna vai citu organisma šķidrumu ievākšanai Jums tiks iedots parauga ievākšanas trauks un izskaidrota parauga ievākšanas kārtība, Jūs varēsiet šo paraugu ievākt pats un nodot medicīnas personālam.

5. Apmācīts personāls Jūs intervēs par jautājumiem, kas saistīti ar Jūsu veselību, piemēram, par dzimumu, vecumu, saslimšanām Jums vai Jūsu asins radiniekiem.

Jūs būsiet iesaistījies Genoma Datubāzē un ziedojis savu paraugu pētniecībai.

Atbildes uz dalībnieku jautājumiem atrodamas šeit.

 

16-01-2020

Pieejami rezultāti sabiedrības aptaujai par pētniecības biobankām Latvijā.

SabApt.jpg

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs kopā ar Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūtu kopīgi īsteno projektu “Ētiski un sociāli atbildīga pētniecības biobanku pārvaldība Latvijā: sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokļu analīze” (Latvijas zinātnes padomes finansēts projekts Nr. 2018/2-0171). Šī projekta ietvaros 2019. gada maijā Latvijā tika veikta sabiedrības aptauja par attieksmi pret biobankām.

Sabiedrības aptaujas rezultātu ziņojums pieejams šeit.

Informācija par projektu atrodama šeit.

LZP.jpgFLPP.jpg

 

01-01-2020

Ar 2020. gada 1. janvāri Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, tiek uzsākts sadarbības pētniecības projekts “Multidisciplinārs pētījums par sadzīvē iegūtas sepses pacientiem izdzīvotājiem Latvijā” (Finansējuma avots: Latvijas Zinātnes padomes grants lzp-2019/1-0225). Projekta vadošais partneris ir Latvijas Universitāte, projekta zinātniskais vadītājs ir Dr. med. Uga Dumpis, vadītājs Biomedicīnas centra pusē ir Dr. biol. Jānis Kloviņš.

Vakutaineri_uz_galda.jpg

Šajā pētījumā tiks analizētas sepsi pārdzīvojušu personu vajadzības un aprūpes slogs, izmantojot multidisciplināru pieeju un izpētot sociālos, klīniskos un bioloģiskos mehānismus, kas raksturo ilgstošus saslimšanas gadījumus. Pētījuma galvenais mērķis ir iegūt padziļinātu izpratni par pēc sepses izdzīvojušām personām, ieskaitot klīniskos un molekulāros atveseļošanās aspektus. Sekundārie mērķi: 1. Izpētīt vispārējos sepses pacientu aprūpes ceļus un rezultātus, izmantojot PSKUS sepses reģistru un nacionālo datu bāzi. 2. Identificēt pēc sepses izdzīvojušo personu, viņu neoficiālo un formālo aprūpētāju pieredzi un vajadzības atveseļošanās periodā. 3. Analizēt molekulāros datus, izmantojot pacientu asins un fēču paraugus  vienu gadu pēc sepses. Šis projekts ir pirmais šāda veida pētījums Latvijā. Tas sniegs padziļinātu izpratni par molekulārajiem, klīniskajiem un sociālajiem procesiem, kas saistīti ar atveseļošanās procesu pēc sepses un ļaus identificēt potenciālos biomarķieru kandidātus.

LZP.jpgFLPP.jpg

 

01-01-2020

Ar 2020. gada 1. janvāri Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, tiek uzsākts pētniecības projekts “Cilvēka asins mikrobioma izcelsmes un izmaiņu izpēte un tā saistība ar hroniskajām slimībām” (Finansējuma avots: Latvijas Zinātnes padomes grants lzp-2019/1-0116). Projekta zinātniskais vadītājs ir Dr. biol., Prof. Jānis Kloviņš.

WBC_atdalits.jpg

Kopsavilkums

Aizvien vairāk pētījumu apraksta noturīga asins mikrobioma esamību pat veselos cilvēkos. Tomēr asins mikrobioma izcelsme, identitāte un funkcijas, kā arī tā saistība ar patoloģijām līdz šim nav noskaidrota. Šī projekta galvenais mērķis ir noskaidrot cilvēka asins mikrobioma izcelsmi un dinamiku, kā arī tā saistību ar zarnu iekaisumu, lai identificētu uzticamus, uz lielapjoma molekulārajām analīzēm balstītus biomarķierus hronisku slimību agrīnai diagnostikai un monitorēšanai, izmantojot 2. tipa cukura diabētu un kairinātu zarnu sindromu kā slimības modeļus. Lai sasniegtu projekta mērķi tiks veikta: 1) asins mikrobioma sastāva raksturošana veselos indivīdos, 2. tipa cukura diabēta un kairinātas zarnas sindroma pacientos, izmantojot metagenoma, meta-transkriptoma un metabolītu analīzi; 2) eksogēno nukleīnskābju izcelsmes noteikšana asinīs, iegūstot pētījuma dalībnieku ādas, mutes un zarnu mikrobioma kompozīcijas; 3) asins mikrobioma sastāva dinamikas novērtēšana laika gaitā un pretdiabēta un pretiekaisuma terapijas ietekmē 4) Pacientu funkcionālo metaboloma profilu saistības ar asins mikrobioma profiliem izpēte, ietverot zarnu gļotādas integritātes marķierus.

Tā rezultātā projekts nodrošinās ne tikai dziļāku priekšstatu par asins mikrobioma izcelsmi un stabilitāti, bet arī jaunas zināšanas par tā saistību ar zarnu iekaisumu un asociētajām slimībām.

LZP.jpgFLPP.jpg

 

02-09-2019

1. septembrī, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, tiek uzsākts pētniecības projekts “NEXT - Agrīnas diagnostikas un monitoringa algoritma izveide aizkuņģa dziedzera neiroendokrīno audzēju pacientiem” (Finansējuma avots: Joint Transnational Call for Proposals 2017). Projektā sadarbojas zinātniskās grupas no Vācijas, Spānijas, Slovākijas, Latvijas un Grieķijas, pētījuma vadošais partneris Fraunhofer-Gesellschaft zur Förderung der angewandten Forschung e.V., Institute for Biomedical Engineering IBMT Vācijā. Zinātniskā vadītāja Latvijā ir Dr. biol. Vita Rovīte.

NEXT.jpg

Aizkuņģa dziedzera neiroendokrīnās sistēmas audzēju (PNET) standartizētu klīnisko kontroli ierobežo PNET retā sastopamība, heterogēnās izpausmes, ierobežotā izpratne par audzēja bioloģiju un riska stratifikācijas sistēmas trūkums. Lai gan ķirurģiska rezekcija joprojām ir galvenā terapija, vairumam pacientu tā netiek pielietota.

Hipotēze: Atbilstoša, specifiska un jutīga PNET noteikšana un raksturošana var veicināt agrīnu diagnostiku, palielinot ķirurģiskas iejaukšanās sekmīgu iznākumu un uzlabojot pacientu dzīvildzi un kvalitāti. Cirkulējošās audzēja šūnas (CTCs) tiek uzskatītas par potenciāliem biomarķieriem šķidrai biopsijai, jo tās ir agrīni diagnosticējamas asinīs.

Mērķis: Veidojot audu banku ar ģenētiski raksturotiem audzēju paraugiem un izstrādājot no pacientu paraugiem iegūtus ksenotransplantātus (CDXs, PDXs) un organoīdus, mēs vēlamies noteikt PNET raksturīgos biomarķierus, kas nepieciešami, lai izstrādātu uz nanotehnoloģijām balstītu mikrošķidrumu ierīci un integrētu minimāli invazīvas šķidrās biopsijas tehnoloģiju PNET agrīnai atklāšanai.

Metodes: Seruma un audu paraugi tiks ievākti no PNET pacientiem, tiks reģistrēti pacientu klīniskie un medicīniskie dati. Tiks veikta plaša genoma un ekspresijas analīze pacientu paraugos, iegūtajos organoīdos un ksenotransplantātos (CDXs, PDXs). Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, tiks izstrādāta NExT mikrošķidrumu ierīce PNET-diagnostikai un prognostikai.

Gaidāmie rezultāti un ietekme: Labāka izpratne par etiopatoģenētiskajiem determinantiem, kas iesaistīti PNET veidošanās procesā.  Daudznozaru sadarbībā konsorcijā NExT tiks izveidota uz nanotehnoloģijām balstīta mikrošķirdrumu ierīce, kas, izmantojot CTCs noteikšanu, palīdzēs PNET audzēju savlaicīgai atklāšanai un pacientu novērošanai, sekmējot ārstēšanu.

Transcan_2.jpg     

ERAF_projekts.jpg

 

02-04-2019

1. aprīlī, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, tiek uzsākts projekts Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. atlases kārtas ietvaros.

Molekulārie RNS faktori hipofīzes adenomas attīstībā” (Projekta identifikācijas Nr.: 1.1.1.1/18/A/089). Projekta zinātniskā vadītāja ir Dr. biol. Vita Rovīte. Šajā projektā sadarbības partneris ir SIA “GenEra”.

Īsumā par pašu projektu:

Projekta zinātniskais mērķis ir pētīt dažādu ribonukleīnskābju (RNS) marķieru spektra nozīmi hipofīzes adenomas (HA) attīstībā, lai atklātu noteicošos faktorus, kas ietekmē atbildi uz terapiju un slimības iznākumu.

Galvenās projekta aktivitātes rezultāta sasniegšanai ir: 1) identificēt un analizēt molekulāros RNS faktorus primārajos HA audos ar masīvo paralēlo sekvenēšanu (MPS), 2) pētīt RNS veidus primārajā brīvi peldošos sfēru un mezenhimālo šūnu kultūrās, kas iegūtas no HA audiem, lai raksturotu audzēja atvasinātos RNS profilus, 3) noteikt izmaiņas kodējošajā un nekodējošajā RNS brīvi peldošo sfēru modelī pēc apstrādes ar HA ārstniecībā izmantotajiem medikamentiem, 4) validēt atklātos marķierus HA pacientu plazmā un neatkarīgā paraugkopā, 5) funkcionāli raksturot atklātos RNS kandidātus GH3 šūnās.

Projekta rezultāti pētīs molekulāros RNS faktorus vairākos funkcionālajos līmeņos no HA iegūtajos bioloģiskajos materiālos un modeļos: (1) potenciālie marķieri, kas atklāti audos un validēti plazmā un/vai audos var kalpot slimības iznākuma prognozēšanai, agresivitātes raksturošanai un neinvazīvai diagnostikai, (2) brīvi peldošo sfēru un mezenhimālo šūnu izpēte palīdzēs novērtēt sfēras, kā izolētu HA audzēja atvasinātu šūnu modeli, noteikt to RNS profilu un raksturot HA terapijas ietekmi šajā sistēmā, (3) atklāto RNS kandidātu ietekmes izpēte GH3 šūnās funkcionāli raksturos šūnas mehānismus, ko šie faktori ietekmē HA attīstībā.

 

02-04-2019

1. aprīlī, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā sadarbībā ar Valsts iedzīvotāju genoma datubāzi, tiek uzsākts projekts Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. atlases kārtas ietvaros.

Sarkans_WBC.jpg

Reto pārmantoto slimību izraisošo faktoru izpēte izmantojot pilna genoma sekvenēšanas pieeju” (Projekta identifikācijas Nr.: 1.1.1.1/18/A/096). Projekta zinātniskā vadītāja ir Dr. biol. Inna Iņaškina. Šajā projektā sadarbības partneris ir SIA Latvia MGI Tech.

Īsumā par pašu projektu:

Projekta vispārīgais mērķis ir uzlabot sabiedrības veselību, uzlabojot zināšanas par retās pārmantotās slimības izraisošajiem ģenētiskajiem faktoriem un uzlabojot to diagnostiku. Projekta specifiskais mērķis ir identificēt jaunus ģenētiskos faktorus kā slimības cēloņus pacientiem ar retajām pārmantotājām slimībām, kuriem patogēnie varianti līdz šim nav identificēti ar klasiskajām ģenētiskās analīzes metodēm, piemēram, salīdzinošo genoma hibridizāciju, gēnu paneļu un pilna eksoma masīvo paralēlo sekvencēšanu.

Projekta mērķa sasniegšanai ir paredzētas sekojošas aktivitātes:

1. Izstrādāt kritērijus reto pārmantoto  slimību pacientu atlasei un iesaistīt tos projektā. Projektā tiks iesaistīti tikai pacienti, kuriem jau ir veikta plaša ģenētiskā izmeklēšana, bet kuriem nav uzstādīta diagnoze, vai nav atrasti izraisošie ģenētiskie faktori.

2. Veikt atlasīto pacientu pilna genoma sekvencēšanu (WGS), un iegūto datu bioinformātisko analīzi.

3. Veikt ar WGS metodi identificēto ģenētisko variantu validāciju un interpretāciju,  izmantojot pieejamos zinātniskās informācijas avotus (publikācijas, ģenētisko variantu un medicīniskās datubāzes, kā arī datubāzes par pieejamajiem dzīvnieku modeļiem).

Pētījumam tiks izmantoti jaunākie inovatīvo tehnoloģiju risinājumi, ko piedāvā biomedicīnas, biotehnoloģiju un bioinformātikas nozares.

ERAF_projekts.jpg

 

02-04-2019

1. aprīlī, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā sadarbībā ar Valsts iedzīvotāju genoma datubāzi, tiek uzsākts projekts Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. atlases kārtas ietvaros.

MiRNS nozīme saimniekorganisma-zarnu mikrobioma mijiedarbībā metformīna terapijas kontekstā uz metabolisma traucējumu fona” (Projekta identifikācijas Nr.: 1.1.1.1/18/A/092). Projekta zinātniskais vadītājs ir Dr. biol. Jānis Kloviņš. Šajā projektā sadarbības partneris ir SIA “GenEra”.

Īsumā par pašu projektu:

Izmaiņas zarnu mikrobioma pamata kompozīcijā ir saistītas ar dažādu slimību attīstību. Līdz šim nav izskaidroti šo noviržu pamatā esošie mehānismi. Ir pierādīts, ka saimniekorganisma miRNS ir iesaistītas saimniekorganisma un tā zarnu mikrobioma mijiedarbībā. Ir nepieciešama šīs mijiedarbības tālāka izpēte ar zarnu mikrobiomu saistītu slimību, piemēram, 2. tipa cukura diabēta (T2D) kontekstā, jo tai ir potenciāls radīt pilnīgi jaunas terapijas stratēģijas.

Projekta mērķis ir izpētīt saimniekorganisma miRNS nozīmi metformīna izraisītās zarnu mikrobioma kompozīcijas un funkciju izmaiņās T2D kontekstā un identificēt miRNS paneli, kuru varētu izmantot turpmākos klīniskos pētījumos.

Mēs izmantosim ievērojamus paraugu resursus, kas ir ievākti jau pabeigta peļu eksperimenta ietvaros. Papildus tiks izmantoti arī kolonoskopijas laikā iegūti paraugi no pacientiem ar dažādu metabolo fonu. Mēs ar nākamās paaudzes sekvenēšanas palīdzību iegūsim zarnu metagenoma un miRNS kompozīciju datus un novērtēsim korelāciju starp miRNS un zarnu mikrobioma profiliem peļu modelī, kas saņem diētu ar paaugstinātu tauku saturu un pacientos.

Šis projekts radīs plašas zināšanas par saimniekorganisma miRNS un zarnu mikrobioma mijiedarbību T2D un sniegs jaunu informāciju personalizētas T2D terapijas pieeju attīstīšanai vai esošo stratēģiju uzlabošanai.

 

02-04-2019

1. aprīlī, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā sadarbībā ar Valsts iedzīvotāju genoma datubāzi, tiek uzsākts projekts Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. atlases kārtas ietvaros.

Retu nezināmas izcelsmes neiromuskulāro slimību funkcionālā un ģenētiskā izpēte” (Projekta identifikācijas Nr.: 1.1.1.1/18/A/097). Projekta zinātniskā vadītāja ir Dr. biol. Inna Iņaškina. Šajā projektā sadarbības partneris ir SIA Latvia MGI Tech.

Īsumā par pašu projektu:

Projekta vispārīgais mērķis ir uzlabot sabiedrības veselību, uzlabojot zināšanas par retās neiromuskulārās slimības (NMS) izraisošajiem ģenētiskajiem mehānismiem, un uzlabojot to diagnostiku. Projekta specifiskais mērķis ir veltīts diviem aspektiem  – 1) labāk izprast un raksturot nesen atklāto mutanto MYBPC1 proteīnu, tā mijiedarbību ar citiem šūnu partneriem un iesaistīšanos molekulārajos mehānismos, kas ir jauna slimības fenotipa pamatā, un 2) identificēt jaunus ģenētiskos elementus (gēnus, starpgēnu rajonus vai hromosomu pārkārtošanās), kas ir reto neidentificēto NMS izraisošie faktori.

Mērķa sasniegšanai plānotie atbalsta pasākumi ir pētniecība, funkcionāla dzīvnieku modeļa izstrāde, ar pētniecības rezultātu publiskās pieejamības nodrošināšanu publikāciju veidā, kā arī pacientu pilna genoma analīžu datu pieejamību turpmākiem pētījumiem (anonimizētā formā).

Projekta specifiskā mērķa sasniegšanai ir paredzētas aktivitātes, kas vērstas uz cilvēka MYBPC1 gēna mutācijām atbilstošu peļu modeļu izveidi un vispusēju raksturošanu; pacientu audu paraugu, kā arī  knockin peļu dažādu audu paraugu transkriptomu analīzi; pacientu ar retām, neidentificētām NMS atlasi un iesaistīšanu projektā; pilna genoma sekvencēšanas analīzi, ar  mērķi identificēt jaunus slimību izraisošus ģenētiskos elementus.

ERAF_projekts.jpg

 

08-01-2019

Valsts iedzīvotāju genoma datubāze uzsāk dalību jaunā pētījuma "Ārvides un ģenētisko faktoru mijiedarbība vairogdziedzera autoimūno slimību imunoloģiskās attīstības mehānismos".

Pētījuma mērķis ir analizēt vairogdziedzera autoimūno slimību ģenētiskās jutības variantus Hašimoto un Greivsa slimības pacientiem, atbilstoši precīzijas medicīnas nostādnēm, lai pētītu mijiedarbību starp noteiktiem ārvides faktoriem (selēna uzņemšanu un statusu, stresu, dzīvesveidu un citiem faktoriem), kas varētu veicināt atšķirīgu T helperu un citokīnu signālceļu darbību.

Lai šo mērķi sasniegtu ir plānots (1) pētīt saistību starp imūnmodulējošiem un selēnproteīn saistītiem genotipiem un vairogdziedzera autoimūnām slimībām un saistītiem klīniskiem un vides parametriem, kā arī T helperu signālceļiem; (2) noteikt vai joda pārtikas piedevu lietošana uzlabo joda līmeni grūtniecēm ar nelielu joda deficītu un vai jods kombinācijā ar selēnu samazina vairogdziedzera autoimūnajām saslimšanām grūtniecības vai pēcdzemdību periodā, novērtējot selēna statusu un ģenētiskos variantus; (3) pētīt selēna piedevu ilgtermiņa efektu uz vairogdziedzera funkcionalitāti un slimības aktivitāti, kā arī paaugstinātu modulējošo efektu uz T helperu imūno atbildi terapijas naivos pacientos ar Hašimoto slimību saistībā ar selēna statusu un selēnproteīnu ģenētiskajiem variantiem; (4) novērtēt iespējamo saistību starp stresa ietekmi vairogdziedzera autoimūno slimību pacientiem un Th1, Th2 un Th17 cirkulējošo citokīnu profiliem, lai izprastu ar stresu saistītos mehānismus autimunitātes procesos.

Atbildīgais pētnieks: Assoc. prof., Dr. med. Ilze Konrāde

Pētījums tiek finansēts no Latvijas Zinātnes padomes granta lzp-2018/2-0059.

Pētījuma vadošais partneris ir Rīgas Stradiņa Universitāte.

LZP.jpgFLPP.jpg

 

03-12-2018

2018. gada decembrī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā tiek uzsākta Latvijas Zinātnes padomes finansēta projekta “Ētiski un sociāli atbildīga pētniecības biobanku pārvaldība Latvijā: sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokļu analīze” (lzp-2018/2-0171) īstenošana. Šī projekta vadošais partneris ir LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pusē šī projekta īstenošanā ir iesaistīta Valsts iedzīvotāju genoma datubāze.

Mūsdienās augsta līmeņa zinātnisko rezultātu sasniegšanai biomedicīnā un sabiedrības veselībā jomā ir nepieciešamas pētniecības biobankas – cilvēka izcelsmes bioloģisko paraugu un saistītās informācijas kolekcijas. Projekta mērķis ir veicināt ētiski un sociāli atbildīgu pētniecības biobanku pārvaldības izveidi Latvijā, balstoties uz sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokļu analīzi. Mērķis tiks sasniegts, veicot reprezentatīvu sabiedrības aptauju par attieksmi pret biobankām, biobanku donoru aptauju un zinātnieku aptauju. Tiks veiktas arī padziļinātas kvalitatīvas intervijas ar biobanku donoriem un zinātniekiem. Aptaujās un intervijās īpaša uzmanība tiks pievērsta mērķa grupu viedokļa izpētei par biobanku pārvaldības ētiskajiem aspektiem (informētās piekrišanas veidi, datu drošība, vēsturisko kolekciju izmantošana, individuālu rezultātu ziņošana, pētījumu rezultātu publicēšana utml.). Pētījumu veiks starpdisciplināra pētījumu grupa, ko veido šobrīd divas lielākās Latvijas biobankas, iesaistot dažādu nozaru pārstāvjus – ētikas, socioloģijas, antropoloģijas, statistikas, sabiedrības veselības un biobanku ekspertus. Starpdisciplināra pieeja ļaus, balstoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādāt ilgtspējīgas rekomendācijas politikas veidotājiem par ētiski un sociāli atbildīgas, sabiedrības interesēm atbilstošas biobanku pārvaldības veidošanu Latvijā.

LZP.jpgFLPP.jpg

 

07-06-2018

Valsts iedzīvotāju genoma datubāze piedalās pētījumā, kas saistīts ar kūpinātu pārtikas produktu ietekmi uz zarnu traktā mītošajiem mikroorganismiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot kūpinātu pārtikas produktu ietekmi uz zarnu mikrobioma sastāvu, funkcionālām izmaiņām un šo izmaiņu potenciālo nozīmi metabolisma regulācijā

Atbildīgais pētnieks: Dr. biol. Ineta Kalniņa

Pētījums tiek finansēts no ERAF Nr.1.1.1.2/VIAA/1/16/128, tāda paša nosaukuma projekta.
Centrālās medicīnas ētikas komitejas atzinuma nr: 1/18-06-07

 

26-02-2018

Valsts iedzīvotāju genoma datubāze piedalās pētījumā „Unificēta terapeitiskā zāļu uzraudzības modeļa izveide pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām, pielietojot imunoloģiskās, molekulārās bioloģijas un morfoloģiskās metodes”

Projekta mērķis ir izpētīt individuāla tiopurīna metabolisma un terapeitiskās zāļu uzraudzības, pielietojot imunoloģiskās, klīniskās, molekulārās bioloģijas un morfoloģiskās metodes, ietekmi uz slimības gaitu pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām.

Atbildīgais pētnieks: Dr. Polīna Zaļizko

Centrālās medicīnas ētikas komitejas atzinuma nr: 3/18-02-21

 

28-01-2018

Valsts iedzīvotāju genoma datubāze piedalās projektā „Smagas gripas vīrusa infekcijas etioloģija Ziemeļvalstīs (NorthernFlu)”.

NorthernFlu - mērķis un apraksts

Projekta mērķis ir pētīt smagu gripas infekciju raksturu, analizējot vīrusa un saimniekorganisma ģenētiskos faktorus. Projekta ietvaros ir plānots iegūt bioloģisko materiālu (nazofaringeālās uztriepes (uztriepi no kakla gļotādas) un asins paraugus) no smagas gripas slimniekiem, kuri savas saslimšanas dēļ stacionēti Paula Stradiņa Klīniskajā Universitātes slimnīcā (PSKUS). Šādus pašus paraugus ievāks no pacientiem ar vieglāku gripas saslimšanas formu, kuri ārstējas mājas apstākļos, to paredzēts veikt ar ģimenes ārstu starpniecību. Tālāk sadarbībā ar Tartu universitātes Tehnoloģijas institūtu tiks noteikti ģenētiskie faktori gan vīrusā, gan saimniekorganismā, kas ir saistīti ar pastiprinātu uzņēmību pret gripu un izteikti smagu infekcijas norises gaitu. Projektā pētīto gripas pacientu paraugi (ap 2000) tiks paralēli ievākti arī citās Ziemeļeiropas valstīs: Somijā, Igaunijā, Norvēģijā un Lietuvā. Latvijā plānots ievākt ap 300 gripas pacientu paraugus. Šī pētījuma rezultāti ir vērsti uz vispārēju gripas etioloģijas izpēti un potenciāli varēs palīdzēt labāk prognozēt smago saslimšanu norises gaitu, kā arī dos fundamentālas zināšanas par gripas vīrusa un saimniekorganisma ģenētisko faktoru mijiedarbību.

Atbildīgais pētnieks: Uga Dumpis

Pētījums tiek finansēts no projekta “MOBTT39: Towards better diagnostics and treatment of severe influenza infections” (NorthernFlu), funder: European Regional Development Fund, Research Council of Estonia under Mobilitas+ programme” līdzekļiem, pētījumu dalībnieku iesaisti daļēji atbalsta Valsts iedzīvotāju genoma datubāze.

Centrālās medicīnas ētikas komitejas atzinuma nr: 1/18-01-24